Tad nu tā... palasot arhīvā rakstu komentārus, sapratu, ka lielākā daļa šeit uzturošos jauniešu ir nūģi (pēc nejauši šeit iegriezušos foršo cilvēku domām). Un kas gan mums, nūģiem, bez datorspēlēm vēl interesē? Tieši tā... Filmas par datorspēlēm... Tāpēc vēlējos uzrakstīt recenziju/stāstu par vienu no visu laiku labākajām filmām - "DOOM".
Pirmkārt, ceru, ka jūs, mani mīļie nūģīši, nebūsiet tik aprobežoti kā "zinošie" kritiķi, kas padzirdējuši, ka filma filmēta pēc fps spēles (tiem, kas vēl nav sapratuši pačukstēšu priekšā, ka spēles nosaukums ir tieši tāds pats kā filmas - "DOOM") motīviem, uzreiz izdomā, ka tā ir kārtējā seklā action filma... Protams, ar šādu domu gājienu nav iespējams pilnībā uztvert filmas domu, tādēļ arī "zinošo" (kritiķu) aprindās šī filma tiek novērtēta nepamatoti zemi.
Turpinājumā vēlos mazliet iedziļināties filmas sižetā (5 acis) un varbūt vairāk tieši asajos, negaidītajos pavērsienos (6 acis (no piecām)). Iespējams, tādējādi mazliet sabojāšu cilvēkiem prieku skatīties filmu, bet nu... tāda dzīve. Pie tam šo filmu var skatīties vēl un vēl, un tā nemūžam neapniks...
Tātad Roks, The Rock (lielisks tēlojums, 5 acis) - vīrišķīgs mačo, komandas vadonis un vispār perfekts cilvēks... Bet varbūt tā šķiet tikai sākumā. Filma iet savu gaitu un tu (skatītājs) apjēdz, ka tavs perfektais varonis nav nemaz tik perfekts... Bet tad tu padomā "Hei! kurš gan no mums ir perfekts!!!" Nu protams, ka neviens nav perfekts... Taču filma turpinās. Un kaut kā nepamet sajūta, ka viņš ne vienmēr rīkojas pareizi, bet tomēr, viņš ir filmas varonis, tu viņu mīli... Bet tad pienāk šis liktenīgais brīdis, kad tu saproti, viņš ne tikai nav filmas varonis... viņš ir sliktais (bad guy)... Šis ir brīdis, kad tu jūties sagrauts un morāli izvarots (diez vai to varētu pamanīt mūsu "mīļotie" kritiķi, jo tā taču ir tikai kārtējā action filma). Tā nu skatītājs ir nonācis no sava kādreizējā varoņa mīlestības līdz pilnīgam viņa naidam (tikai atceraties, ka tā ir tikai filma un īstenībā jūs vēljoprojām mīlat Roku (The Rock) ar viņa lielisko aktierspēli un tekstiem "Shut the FUCK up", "What the FUCK was that?" u.c.).
Otrs ļoti atraktīvs personāžs filmā bija Pinkijs (Pinky) - (divos vārdos) datorģēnijs invalīds (vai man būtu jāsaka "cilvēks ar īpašām vajadzībām"?). Ir grūti aprakstīt viņa izskatu, tāpēc ielieku arī viņa bildi... Tad nu, ieraugot pimajā momentā Pinkiju, skatītājs (ne jau "zinošais" kritiķis) saprot "Viņš mirs". Bet ko gan citu var sagaidīt. Pinkijs taču ir invalīds. Viņam nav kāju. Kā gan viņš varētu izdzīvot šajā ļaunuma pārņemtajā pasaulē (kur nu vēl tādā action filmā kā "DOOM")!!! Bet tajā pašā laikā skatītājs nodomā "Un? tāda ir ši pasaule... cilvēki mirst katru dienu" un vienkārši samierinās ar šo domu. Taču kārtējo reizi filmas sižets dara savu. Pamazām šis piemīlīgais invalīds liek sevī iemīlēties... Tu skaties filmu un kārtējo reizi pieķer sevi pie domas "bet varbūt viņš nemirs?" Šī doma pamazām pārņem tevi... Un pienāk brīdis, kad Pinkijs pazūd... Pār vaigu notek auksta sviedru lāse. Tu nodomā "vai tiešām?!!!!" Taču pēc kāda laika filmas veidotāji ļauj tev atslābt un tu redzi, ka Viņš ir izdzīvojis. Tu priecājies un nodomā, ka vairs jau nekas slikts nenotiks. Tu pārliecini sevi, ka Pinkijs izdzīvos. Nē! Tu zini, ka Pinkijs izdzīvos, un tajā brīdī Pnkijs pasaka šos maģiskos vārdus "There's something behind my back, isn't there?". Un pirms vēl tu esi paspējis iebļauties "NĒĒĒĒĒ!!!", viņš jau ir sagrābts un mētāts uz visām pusēm... Jā, tu raudi... Bet šoreiz tu vari nekaunēties savu asaru (ne tā kā, kad raudāji pie "The Lion King", kad Simba uzzināja, ka Mufassaa ir miris), jo Pinkijs bija kā labākais draugs, kā brālis un tēvs vienlaicīgi.
Vēl būtu tik daudz, ko rakstīt par šo filmu, bet varu tikai pateikt to, ka tajā tek daudz runāts par ētiku, kā arī apskatīta ģimenes attiecību problēmas un ticu, ka arī daudz kas cits, ko vienkārši nespēju sagremot vienu reizi noskatoties šo lielisko filmu (šo "kārtējo action filmu"?).
Lieliska emocijām un atziņām piesātināta filma, kuru visiem novēlu noskatīties. Zinu, ka pats noskatīšos vēl vismaz 3 reizes, lai pilnībā izprastu šīs filmas būtību.

Ar cieņu un mīlestību pret Pinkiju,
Jūsu Dr. Pain
P.S. Visiem kritiķiem vēlētos pateikt, ja jūs redzat tikai kārtējo action tipa filmu, tad jūs esat aprobežoti un spējat saskatīt tikai aisberga redzamo daļu, spējat ieraudzīt olā tikai čaumalu, bet ne cālīti, kas tajā perinās...

Read comments (87)