Dziesmu svētki ir galā, bet man ir palicis tik daudz pozitīvu emociju. Lai kā es te to censtos izstāstīt un aprakstīt, kā es jūtos, to nevar izdarīt, tas ir jāredz un jāpiedzīvo pašam. Žēl, ka bija tik maz biļešu un ne visi varēja skatīties koncertus. Labi vismaz, ka pa TV un internetā varēja redzēt, bet tomēr tas nav tas pats, kas klātienē. Sestdien skatoties noslēguma koncertu, man pat asaras acīs sariesās. Šī svētku nedēļa gan manā, gan visu pārējo dalībnieku atmiņās paliks uz mūžu.
Kā jau te daudzi zina, es dejoju tautisko deju kolektīvā. Svētki sākās ar ierasto gājienu no krastmalas līdz Dailes teātrim. Mums reāli paveicās, ka Kurzemes novadam bija jāiet kā pirmajam, tāpēc jau ap vieniem pa dienu biju brīvs. Nabadziņi tie, kuriem bija jāgaida līdz pieciem uz savu iznācienu. Kamēr viņi gaidīja savu kārtu, tikmēr jau es ar vincister, gludekli un teddy trekterējām aliņus.Tiem, kas domā, ka dziesmu svētki ir tikai viena liela pjanka, sava veida taisnība ir, bet ne pilnībā. Mums, dejotājiem, mēģinājumi sākās pusdeviņos no rīta un ilga līdz pusdeviņiem vakarā. Pēc tam vēl dažiem sanāca braukt uz mēģinājumu Ķīpsalā. Pēc tam kājas smagas kā bomji. Visvairāk man „patika”, ka mēģinājumu laikā vai nu cepināja saule, vai gāza lietus. Savādāk ir ar koristiem un orķestriem, tiem vairāk brīvā laika un var vairāk kvasīt, taču bija arī tādi dejotāji, kas nevarēja kājās nostāvēt, nemaz nerunājot par dejošanu. Mēģinājumos dejās tika veidoti, burvīgie latviešu ornamenti un katram tika ierādīti dejošanā izmantojamie laukumi (gan jau tie, kas skatījās koncertu, redzēja, ka Daugavas stadions ar punktiem tika sadalīts mazos laukumos, lai dejotājiem vieglāk orientēties). Uzveduma nosaukums bija „Izdejot laiku”, tika izdejota viena diena uz pasaules – no rīta, līdz pat nākamajai ausmai. Skatītāji varēja apmeklēt ģenerālmēģinājumu un divus koncertus. Pēc piektdienas koncerta bija balle, kur spēlēja Labvēlīgais tips un Ufo. Te būs arī pāris koncerta bildes ar manu klātbūtni:







Nu nekas, tagad jāgaida divus gadus līdz jauniešu dziesmu svētkiem un piecus gadus, līdz nākamajiem vispārējiem dziesmu svētkiem. Būs atkal daudz skaistu mirkļu.

P.S. Tu man virsū negāzies!

Read comments (27)